Maģistra Darba Struktūra

From DiLab

Jump to: navigation, search

Contents

Kursa darbs, bakalaura darbs, maģistra darbs, zinātniska publikācija,... Visiem šiem rakstu darbiem ir līdzīga struktūra, kas šeit aprakstīta.

Būtiski ir pastāstīt par jūsu risinājumu un/vai viedokli. Bet ne mazāk būtiski ir apskatīt kas jau darīts šajā lauciņā pirms jums. Bez tam, noteikti ir vērts parādīt, ka jūsu risinājums ir ko vērts, tātad pastāstīt par jūsu risinājuma analīzi vai eksperimentiem un rezultātiem. Citādi sanāk vājš "ticiet man..." paveida raksts.

Zemāk ir dots plāns rakstu darba saturam. Viena pieeja ir vispirms izveidot satura rādītāju pēc iespējas detalizētāk, un pēc tam to apaudzēt ar saturīgu tekstu. Varat padomāt arī par to, kādi attēli būs radāmi un kādi būs to nosaukumi, pat tad ja attēli vēl nav izveidoti.

Starp citu, Latvijas Universitāte ir izdevusi oficiālu nolikumu un prasības par to, kas sagaidāms noslēguma un konkrētāk DF bakalaura darbos. Savukārt, turpmākā informācija šajā lapā ir autora subjektīvais viedoklis.


Ar ko sākt?

Iesākumā uzrakstiet satura rādītāju kas jums kalpos par plānu turpmākajiem darbiem. Satura rādītāju attīstiet pēc iespējas detalizētu, pierakstot arī darbus, kas jāveic, lai varētu izpildīt attiecīgās nodaļas. Piemēram, kādi eksperimenti jāveic. Satura rādītāja skelets dots zemāk. Atkarībā no darba var publikācijas tipa atsevišķas sadaļas var būt vai nebūt.

Vēl viens piegājiens ir sākumā zīmēt skices tiem attēliem, kas būs jūsu darbā. Reizēm skice var būt tik vienkārša kā taisnstūris ar tekstu, kas tajā domāts. Bez tam varat ieskicēt, piemēram, sistēmas arhitektūru, un grafikus vai diagrammas kas ilustrēs veiktspēju. Protrams, pašu veiktspēju nevar paredzēt pirms viss uzbūvēts un analizets, bet vismaz izdomājiet kas būs uz asīm, kādas metrikas lietosiet. Tas palīdzes saprast, kāda tipa eksperimenti vai analīze jāveic, un kādi priekšdarbi.


Saturs

Anotācija

  • īsumā par problēmu, darbu un rezultātiem


Ievads

  • Situācija, problēma
  • Esošie risinājumi īsumā (teikums ar referencēm)
  • "However..." - ko tie neatrisina vai atrisina nepilnīgi
  • "Šajā darbā tas tiek atrisināts šādi..." (īsumā, detaļas būs vēlākajās nodaļās)
  • Standarta paragrāfs: sekojošā nodaļā stāstīts par to, nākamajā par to, ...


Motivācija

  • Kāpēc tas ir svarīgi, kam to vajag, ko tas padara iespējamu...


Esošo risinājumu apskats

  • Parāda ka esi lasijis literatūru un neizgudro riteni.
  • Definē problēmas apgabalu un izmēru


Autoru ieguldijums, risinājums, pieeja, "contribution and approach"

  • Konkrēti jaunie risinājumi kas ir atšķirīgi vai papildina esošos.
  • Sistemas arhitektūra, vispārīgais risinājums


Sīkākas nodaļas par risinajumu detaļās

  • Komunikāciju protokoli,
  • Algoritmi,
  • ...

Analītiskais apraksts, ja ir

  • Matematiskā anlīze,
  • Hipotēzes,
  • Analītiskie pierādijumi un novērtējumi


Eksperimenta apraksts (experimental setup)

  • Parametri,
  • "benchmarks", testu apraksts...


Eksperimentu rezultāti, novērtējums

  • Novertejums, salīdzinājums ar citu risinajumiem
  • Ātrdarbība, izmēri, komunikaciju efektivitate, enerģijas pateriņs, utt.


Diskusija (ne vienmēr obligāta, saprāta robežās)

  • Rezultatu apspriešana un secinajumu iztirzāšana


Secinājumi

  • Kas īsuma izdarīts
  • Galvenie rezultāti
  • Secinājumi


Atsauksmes (ja nepieciešams vai ir vēlmes, iespējams ka jaliek darba sākumā)

  • Paldies, tēva, mātei, un sunim...
  • Finansētāju grantu/projektu nosaukumi un nummuri, ja ir.


Atsauces

  • Sanummurētas pēc lietojuma kartības tekstā


Pielikumi (saprātīgās robežās)

  • Programmu kods
  • Eksperimentu dati


Maģistra kursa darbs v.s. maģistra darbs

Nereti studenti vaicā, ko rakstīt maģistra kursa darbā, un ar ko tas atšķiras no maģistra darba. Manā skatījumā kursa darbs ir tāda kā iesildīšanās maģistra darbam, tā tēmai. Tēmas apgabala apzināšana, kas cits šajā laukā jau ir izdarīts, aptuvens virziens risinājumam un studenta iestrādes šim virzienam, kas dod pārliecību ka risinājums ir realizējams un tam ir potenciāls. Apskatot kursa darbu komisija un kolēģi var dot vērtīgus padomus tālākai izstrādei, piemēram, kamēr vēl nav pārāk daudz darīts iespējami neefektīvā virzienā.

Tad maģistra darbā rirnājums tiek novests līdz galam, noslīpēts un izvērtēts.

Kursa darbs parasti ir:

  • tēmas apzināšana, literatūras un citu risinājumu apskats un analīze
  • Uzmetums Tavai pieejai
  • iestrādes, kas demonstrē ka iepriekšējais nav tukši vārdi

Pēc tam maģistra darbā var izmantot iepriekšējo, plus:

  • papildinājumi un izmaiņas literatūras apskatā saskaņā ar paveikto
  • pilns pieejas apraksts
  • realizācija un tās apraksts
  • analīze, eksperimenti un apraksts
  • veiktspējas novērtējums gan pašam risinājumam par sevi gan arī salīdzinot to ar citiem radniecīgiem risinājumiem

Lai veicas!

Tipiskās problēmas

Šeit minētas tipiskas problēmas, kas pamanītas reālos bakalaura un maģistra darbos un to aizstāvēšanā.

Algoritmi

  • Algoritmi tiek aprakstīti tikai vārdiem
    • Nav algoritma pseido koda
    • Nav algoritma sarežģītības analīzes
    • Nav salīdzinājuma ar citiem algoritmiem, piemēram, pēc veiktspējas.

Pirmkods

  • Reizēm darbs prezentē realizētu programmu, bet neiekļauj nekādu informāciju par pirmkodu. Gadījumos, kad pirmkods ir par lielu lai pievienotu pielikumā (vairāki desmiti lapu), būtu iespējams un pat vēlams to glabāt kādā pieejamā vietnē tiešsaistē, piemēram, GitHub vai BitBucket vai uz personiska servera, un darbā dot saiti uz pirmkodu.
    • Nav pirmkoda apjoma novērtējuma. Vismaz pirmkoda rindiņu skaitā. No tā savukārt reizēm var izlobīt darba apjomu cilvēkmēnešos.

Rezultāti

  • Students neartikulē savu pienesumu darbā. Piemēram:
    • Vai ir izstrādāts savs algoritms, vai tikai realizēts zināms algoritms? Kādi uzlabojumi veikti algoritmā?
    • Vai darbā tikai apskatīta metodika, vai arī autors ir to modificējis vai pat izstrādājis pats?

Aptaujas

  • Ne reti darbos tiek prezentētas aptaujas, bet bieži tās ir ar trūkumiem:
    • Aptaujā ir jāatbild uz neprecīziem jautājumiem, vai arī atbilžu izvēle ir subjektīva (patīk, jūtos slikti,...)
    • Kāds ir aptaujas mērķis, un vai tas tika sasniegts ar aptauju.
    • Kādi ir aptaujas jautājumi, un kā tie tika konstruēti un validēti.
    • Kā tika validēta aptauja? Labu un korektu aptauju veidošana arī balstās uz zinātni. Ir jāveic pilot-aptauja, ar reprezentatīvu testa kopu, tad jāanalizē rezultāti un jāuzlabo un jākoriģē pati aptauja pirms to palaist galvenajā populācijā.
    • Kādi ir aptaujas skaitliskie rezultāti, kādas atbildes, cik daudz, uz kuriem jautājumiem. Šeit varētu palīdzēt vizuālā reprezentācija, ne tikai skaitļu tabula.
    • Cik liela bija aptaujāto cilvēku kopa, un kā tie pārklāja interešu grupu? Vai skaits ir pietiekams? Vai dalībnieki labi pārklāj interešu grupu? Vā ir ar vecuma, sociālajām, profesionālajām grupām?

Secinājumi

  • Ne reti secinājumos vai anotācijā studenti apliecina, ka ir apguvuši tādu vai citu tēmu. Tas ir labi, ka studenti ir ko iemācījušies, bet pie darba sasniegumiem būtu jāpieskaita tikai rezultāti, padarītais. Pēc tā arī tiks vērtēts darbs, nevis pēc tā, ko students iemācījies vai kā juties pildot darbu.
Personal tools