Publikāciju izvēle un prezentēšana

Nereti kursu, semināru, vai jūsu pašu pētniecības aktivitāšu ietvaros nepieciešams izvēlēties labas publikācijas par jums interesējošu tēmu. Ieteikumus, kā to darīt, lasiet zemāk.

Tēma

Vispirms jums jābūt skaidrai tēmai, par ko meklēt rakstus. Tātad, jums jāzina, kādus atslēgvārdus un frāzes meklēt. Bez tam, ir labi, ja zinat arī potenciālos avotus, piemēram, konferences vai autorus, pēc kuriem meklēt (skatīt zemāk).

Kur un kā meklēt

• Publikāciju meklēšanas rīki internetā, piemēram Google Scholar
• Labas konferences par attiecīgo tēmu. Konferenču materiāli (proceedings) bieži pieejami internetā.
• Labi žurnāli par tēmu. Gan internetā, gan papīra versijās, bibliotēkā.
• Aktīvas un pieredzējušas pētniecības grupas, kurām nereti ir savi portāli.
• Aktīvi un pieredzējuši zinātnieki, autori attiecīgajā sfērā. Nereti viņu publikāciju saraksti vai CV ir pieejami internetā. Vai arī viņu vārdus var lietot meklēšanas rīkos.

• Digitālās bibliotēkas, tādas kā IEEE Explore vai ACM digital library
• Zinātnisko rakstu datu bāzes, piemēram Scopus.
• Grāmatas bibliotēkā vai digitālās versijas. Ieteikumus, kuras grāmatas, var smelties no, piemēram, kursu literatūras sarakstiem.
• Jautājiet kolēģiem un attiecīgos diskusiju forumos, piemēram Research Gate portālā.

Konferenču materiālos (proceedings), žurnālos, gan papīra versijās, gan internetā, piemēram:

Kā novērtēt

Labai publikācijai būtu jāiekļauj sekojošas sadaļas:

• Motivācija un problēmas apraksts. Kāpēc šis darbs tika veikts. Kādu labumu tas dos pasaulei.
• Risinājums. Kā autori risina problēmu, tai skaitā tehniskās detaļas, rīki, algoritmi.
• Salīdzinājums ar citiem risinājumiem. Ar ko šis atšķiras, un ir labāks vai sliktāks.
• Eksperimentu nosacījumi, ja tika veikti eksperimenti. Piemēram simulācijas, vai lietotāju aptaujas. Kādi ir parametri, cik lieli eksperimentu apjomi, kā tie tika veikti. Kopumā jābūt skaidram, vai eksperimenti ir pietiekama apjoma, un vai tie var radīt ticamu rezultātu.
• Analīze. Vai nu teorētiska, vai empīriska, balstoties uz eksperimentu rezultātiem. Parāda, kādos aspektos risinājums ir vērtīgs, un, iespējams, kādos nav.
• Kopsavilkums. Īsumā, kas darīts, kas sasniegts, un kādas ir (potenciālās) sekas, secinājumi.
• Atsauces uz citiem rakstiem un informācijas avotiem, konkrētā saistībā ar tēmu.

No kā izvairīties

Katram rakstam ir sava vērtība. Meklējot publikācijas, jūs droši vien gribat atrast gan interesantu pētījumu vai inovatīvu risinājumu, gan novērtējumu tam, piemēram, analizējot eksperimentālus datus. Tāpēc sekojoša tipa raksti droši vien nav vēlami:

• Reklāmas raksti.
• Raksti bez tehniska pamatojuma, tai skaitā atsevišķi populārzinātniski raksti.
• Raksti bez izmērāma novērtējuma, cik labs vai veiksmīgs ir risinājums.
• Raksti bez atsaucēm.
• Raksti bez salīdzinājuma ar citiem risinājumiem.

Slaidi prezentācijai

Slaidus taisīet īsus, kodolīgus, ar vizuāliem attēliem.

• Lielāko teksta daļu jūs pateiksiet vārdiem, to nelieciet slaidos.
• Faktuiālo materiālu varat likt, lai ir uz ko atsaukties, un var precīzāk atcerēties.
• Guy Kawasaki 10-20-30 likums: 10 slaidi, 20 minūtes, 30 punktu fonts.
• Jo lielāka pieredze, jo mazāk slaidu tekstā.
• Seminārs vai kurss var pieļaut, ka jūs izmantojat oriģinālos autoru slaidus (ja autori vai likumi neiebilst). Tad variet taupīt laiku un nepārtaisīt tos slaidus, kas jau gatavi. Bet jums tomēr jāpieliek arī slaidi kas akcentē jūsu skatījumu un vērtējumu par tēmu vai publikāciju. Tai skaitā gan virsrakstu un tēmu sākumā, gan secinājums.
• Ja seminārs paredz diskusiju, ir vertīgi prezentācijas beigās iekļaut slaidu ar rosinošiem jautājumiem. Piemēram:
  • Kādas problēmas piedāvātais risinajums atrisina jūsu dzīvē?
  • Kādu jūs saskatat rirnājuma ietekmi uz dzīvi nākotnē?

Prezentācija

Ņemiet vērā, ka jūsu prezentācija nav "izteiksmīga slaidu teksta nolasīšana." Jūsu klātbūtnei jādod būtiska pievienotā vērtība prezentācijā.